Vai VSME/VS standarts ir obligāts? Ko patiesībā nozīmē „brīvprātīgs”

Tas ir pirmais jautājums, ko uzdod uzņēmumu vadītāji, kad dzird par Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu MVU: vai VSME/VS standarts ir obligāts? Atbilde ir viens vārds – nē –, taču aiz šā vārda slēpjas niansētāka realitāte. Standarts var būt pilnīgi brīvprātīgs likuma izpratnē un tomēr praksē kļūt grūti apejams. Tieši tā tas ir ar VSME/VS standartu. Tāpēc nošķirsim to, kas izriet no tiesību aktiem, no tā, ko nosaka tirgus spiediens.

Īsā atbilde: nē, VSME/VS standarts nav obligāts

VSME: tiesiski brīvprātīgs, praksē bieži pieprasītsDivas slejas. Kreisajā pusē: VSME ir tiesiski brīvprātīgs – neviens likums to neuzliek, nav sankciju, nav oficiālas iesniegšanas. Labajā pusē: praksē to bieži pieprasa – klients, banka, iepirkuma konkursā. Līnija savieno abas slejas ar norādi, ka VSME uz to atbild standartizētā veidā. EFRAG standarts biržā nekotētiem MVU, moduļi B1–B11 un C1–C9, publicēts 2024. gada 17. decembrī.VSME: obligāts vai brīvprātīgs?Tas pats standarts tiesību un tirgus skatījumāTiesiski brīvprātīgsKO NOSAKA TIESĪBASNeviens likums neprasaSankcijas nedraudNav oficiāli jāiesniedzBrīva publicēšana pēc uzņēmuma iniciatīvas.Praksē bieži pieprasītsKO PRASA TIRGUSKlients (vērtības ķēde)Banka (finansējums)Iepirkuma konkursāGaidīti ESG dati, nevis izvēle.VSME uz to atbild standartizētiEFRAG standarts biržā nekotētiem MVU · Moduļi B1–B11 (pamata) + C1–C9 (visaptverošais) · publicēts 2024. gada 17. decembrīVirs 1 000 darbinieku UN 450 milj. EUR apgrozījuma: obligātais CSRD režīms, nevis VSME
VSME/VS standartu neuzliek neviens likums, taču to arvien biežāk pieprasa klienti, bankas un pasūtītāji: tas piedāvā standartizētu sistēmu, lai uz šīm prasībām atbildētu.

2026. gada 8. novembrī neviens uzņēmums nav juridiski spiests sagatavot VSME/VS ziņojumu. Standartu izstrādāja EFRAG – tehniskā struktūra, kas konsultē Eiropas Komisiju –, un pēc tam tas tika atbalstīts ar Ieteikumu (ES) 2025/1710 (2025. gada 30. jūlijs). Ieteikums ir tas, ko juristi sauc par soft law jeb „mīksto tiesību” instrumentu – juridiski nesaistošs instruments. Tas aicina, mudina un piedāvā kopēju sistēmu, taču neko neuzliek un neparedz nekādas sankcijas.

VSME/VS standarts tieši šim nolūkam arī tika radīts. EFRAG uzticētā mandāta mērķis bija sniegt biržā nekotētiem maziem un vidējiem uzņēmumiem – tiem, uz kuriem neattiecas CSRD – standartizētu un vienkāršotu sistēmu, lai tie varētu vieglāk atbildēt uz saņemtajiem VSP (ESG) pieprasījumiem, neuzņemoties lielajiem uzņēmumiem paredzēto smagnējo ziņu sniegšanas slogu. Tas ir pieejams instruments, nevis vēl viens pienākums.

„Tiesiski brīvprātīgs”: ko tas nozīmē praksē

Apgalvojums, ka VSME/VS standarts ir brīvprātīgs, nav tukša frāze. Tam ir ļoti konkrētas sekas:

  • Nekādu sankciju. Ja VSME/VS ziņojums netiek publicēts, nedraud ne naudas sods, ne līgumsods, ne brīdinājums.
  • Nekādas obligātas iesniegšanas. Atšķirībā no gada pārskatiem nav reģistra vai iestādes, kur VSME/VS ziņojums būtu jāiesniedz. Jūs paši lemjat, vai to sagatavot, kam to nodot un kādā formā.
  • Nav prasīta obligātā revīzija. VSME/VS standarts neprasa trešās personas pārbaudi un divkāršā būtiskuma novērtējumu – atšķirībā no obligātā CSRD regulējuma. Lai ziņojumam piešķirtu lielāku ticamību, joprojām ir iespējama brīvprātīga pārbaude vai ticamības apliecinājums, taču tā ir izvēle, nevis pienākums.
  • Iebūvēta modularitāte. Jūs varat brīvi aprobežoties ar pamata moduli (informācija B1–B11) vai papildināt to ar visaptverošo moduli (C1–C9). Princips „ja piemērojams” ļauj sniegt tikai to informāciju, kas uz jums patiešām attiecas.

Lai sīkāk izprastu standarta saturu, struktūru un statusu, skatiet mūsu atsauces lapu: VSME/VS standarts – skaidrojums MVU.

Kāpēc VSME/VS standarts bieži kļūst „faktiski nepieciešams”

Ja VSME/VS standarts nav obligāts, kāpēc tik daudzi uzņēmumi to sāk piemērot? Tāpēc, ka spiediens nāk nevis no likuma, bet no to saimnieciskajiem partneriem. Tieši šeit tiesiskā brīvprātība pārvēršas faktiskā nepieciešamībā.

Vērtības ķēdes spiediens

Galvenais virzītājspēks ir pasūtītāji. Lielajām grupām, uz kurām attiecas CSRD, ir jāsniedz ziņas par savas vērtības ķēdes ilgtspējas jautājumiem, tostarp par saviem piegādātājiem. Praksē tās šo prasību nodod tālāk: VSP (ESG) anketas, iepirkuma konkursu nosacījumi, prasības iekļaušanai piegādātāju sarakstā. MVU, kas vēlas palikt liela klienta piegādātājs, tad praktiski nav izvēles: tam ir jāsniedz dati. Šeit VSME/VS standarts kļūst par kopēju valodu, kas ir daudz ērtāka nekā neskaitāmas dažādas anketas.

Eiropas likumdevējs to ir paredzējis. Omnibus I direktīva paredz ierobežošanas mehānismu – vērtības ķēdes informācijas maksimālās detalizētības robežvērtību (value chain cap) –, kura mērķis ir ierobežot pieprasījumus, ko pasūtītājs var adresēt partnerim, kurā ir 1 000 vai mazāk darbinieku, ar brīvprātīgā standarta saturu. Šī robežvērtība pilnībā darbosies, kad direktīva būs transponēta; tad tai būtu arī jādod MVU iespēja pasargāt sevi no pārmērīgiem pieprasījumiem. Šo mehānismu sīkāk aplūkojam mūsu materiālā par VSME/VS standartu un vērtības ķēdi.

Bankas un investori

Finansējums ir otrā svira. Bankas un investori, izskatot pieteikumus, arvien vairāk ņem vērā VSP (ESG) kritērijus. Tomēr 2026. gadā jābūt piesardzīgiem: Francijas bankas joprojām lielā mērā izmanto pašu anketas, kas izriet no to regulatīvajiem pienākumiem. Tāpēc VSME/VS standarts nav nostiprināta banku prasība. Taču tas var būt ērta standartizēta atbilde, kas ļauj neaizpildīt atšķirīgu veidlapu katram sadarbības partnerim.

Izvēlēta vai uzspiesta brīvprātība?

Tātad jānošķir divas ļoti atšķirīgas situācijas. No vienas puses, uzņēmums, kas pēc savas iniciatīvas nolemj strukturēt savu ilgtspējas darbību: tas izvēlas VSME/VS standartu kā sistēmu, ievēro savu tempu un izmanto to, lai parādītu savas saistības. No otras puses, uzņēmums, kas saņem anketu no stratēģiski svarīga klienta vai prasību iepirkuma konkursā: tas sagatavo ziņojumu, jo tiek uz to mudināts. Pirmajā gadījumā brīvprātība ir pilnībā izvēlēta, otrajā – uzspiesta.

Abos gadījumos juridiskais raksturs ir vienāds – nekas jūs juridiski nespiež to darīt. Taču ekonomiskā nozīme ir krasi atšķirīga. Ja darbu sākat laikus, nevis steigā iepirkuma konkursa dēļ, tas maina visu: jūs kontrolējat tvērumu, datu kvalitāti un grafiku.

Vai „VS” standarts kaut ko maina?

Jāprecizē kāds aktuāls jautājums, jo tas rada neskaidrības. Eiropas Komisija 2026. gada 3. jūlijā pieņēma deleģēto aktu (atsauce C(2026) 5011) par brīvprātīgu standartu, ko bieži apzīmē ar saīsinājumu „VS”. Šis akts, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2026. gada 21. septembrī (Deleģētā regula (ES) 2026/1560), ir spēkā kopš 2026. gada 24. septembra; tā izmantošana joprojām ir brīvprātīga (2. pants).

Tātad VSME/VS standarts (EFRAG standarts, ko atbalstīja 2025. gada ieteikums) un „VS” (standarts, kas pieņemts ar deleģēto aktu 2026. gadā un ir spēkā kopš 2026. gada 24. septembra) ir divi saistīti, bet atšķirīgi instrumenti, un būtu pāragri tos jaukt. Tiem tomēr ir kas kopīgs: abos gadījumos loģika paliek brīvprātīga. Pāreja no ieteikuma uz deleģēto aktu nostiprina sistēmas oficiālo statusu, taču nepadara to par vispārēju pienākumu MVU.

Divi datumi, kurus nedrīkst sajaukt. Standartu var izmantot no tā stāšanās spēkā, t. i., trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4. pants). Savukārt vērtības ķēdes informācijas maksimālās detalizētības robežvērtība darbojas tikai attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk (3. pants). Citiem vārdiem: nekas neliedz MVU piemērot standartu pirms 2027. gada.

Kāpēc šo tematu nevar apiet: Omnibus ietekme

Pēdējais apstāklis izskaidro, kāpēc jautājums „brīvprātīgs vai obligāts” kļūst tik svarīgs. Omnibus I direktīva – Direktīva (ES) 2026/470 (2026. gada 24. februāris) – paaugstināja CSRD piemērošanas slieksni. Turpmāk pienākums attiecas tikai uz uzņēmumiem, kas pārsniedz divus kumulatīvus sliekšņus – vairāk nekā 1 000 darbinieku UN neto apgrozījums vairāk nekā 450 miljoni EUR (attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk).

Sekas: ļoti daudzi uzņēmumi, kas uzskatīja, ka uz tiem attieksies CSRD, vairs neietilpst tās tvērumā. Taču to klienti, bankas un tirgi joprojām pieprasa ESG datus. Tāpēc šie uzņēmumi pievēršas brīvprātīgai ziņu sniegšanai, un VSME/VS standarts kļūst par dabiskāko risinājumu. Tajā ir paradokss: mazāk juridisku pienākumu, taču faktiskais pieprasījums nemazinās. Lai precīzi novērtētu VSME/VS standarta vietu salīdzinājumā ar CSRD un citām sistēmām, skatiet mūsu ilgtspējas sistēmu salīdzinājumu.

Kopsavilkums

VSME/VS standarts nav obligāts: neviens likums to neuzliek, un par tā nepiemērošanu nav paredzētas sankcijas. Taču tas kļūst arvien nepieciešamāks, jo jūsu klienti, finansētāji un pasūtītāji to izvirza kā sadarbības priekšnoteikumu. Izpratne par šo atšķirību – tiesiski brīvprātīgs, bet faktiski bieži uzspiests – ir galvenais, lai tēmai pieietu mierīgi un nolemtu to ieviest pēc savas izvēles, nevis termiņa spiedienā.

Avoti un pārbaude — pārbaudīts 2026. gada 8. novembrī

Katrs šīs lapas apgalvojums par regulējumu ir pārbaudīts, salīdzinot ar oficiālo tekstu. Turpmāk norādītās atsauces ļauj to pārbaudīt pašiem.

  • Komisijas Deleģētā regula (ES) 2026/1560 (2026. gada 3. jūlijs) (pieņemta ar atsauci C(2026) 5011), „ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES, nosakot ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus, kuru izmantošana ir brīvprātīga uzņēmumiem, ko aizsargā vērtības ķēdes informācijas maksimālās detalizētības robežvērtība” — juridiskais pamats: Direktīvas 2013/34/ES 29.ca panta 1. punkts. Publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērija) 2026. gada 21. septembrī, ir spēkā kopš 2026. gada 24. septembra (4. pants); tās 3. pantu (vērtības ķēdes informācijas maksimālās detalizētības robežvērtība) piemēro finanšu gadiem, kas sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk. Oficiālais teksts EUR-Lex vietnē · 2026. gada 3. jūlijā pieņemtā versija (PDF, Eiropas Komisija). Noderīgi panti: 1. pants (robežvērtības definīcija), 2. panta 1. punkts (kas var piemērot standartu), 3. panta 2. punkts (robežvērtība ietver tikai II pielikuma datu punktus), 4. pants (stāšanās spēkā), 5. apsvērums (Ieteikuma juridisko seku izbeigšanās, vēstījums finansētājiem). Nosūtīta Eiropas Parlamentam un Padomei 2026. gada 3. jūlijā (Padomes 2026. gada 9. jūlija dokuments Nr. 11697/26).
  • Komisijas Deleģētā regula (ES) 2026/1563 (2026. gada 3. jūlijs) (pieņemta ar atsauci C(2026) 5010, ESRS pārskatīšana): par 61% samazina obligāto datu punktu skaitu. Publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2026. gada 21. septembrī; stājas spēkā 2026. gada 10. novembrī (3. pants), un to piemēro finanšu gadiem, kas sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk. Oficiālais teksts EUR-Lex vietnē · pieņemtā versija (PDF, Eiropas Komisija).
  • Komisijas Ieteikums (ES) 2025/1710 (2025. gada 30. jūlijs) (ar to atbalstīts EFRAG VSME standarts), publicēts OV 2025. gada 5. augustā — teksts EUR-Lex vietnē. Deleģētās regulas (ES) 2026/1560 preambulas 5. apsvērumā paredzēts, ka tas „būtu jāuzskata par tādu, kam vairs nav juridisku seku”, sākot no minētās regulas stāšanās spēkā, t. i., no 2026. gada 24. septembra.
  • Direktīva (ES) 2026/470 (2026. gada 24. februāris) (Omnibus I), publicēta OV 2026. gada 26. februārī, stājās spēkā 2026. gada 18. martā — teksts EUR-Lex vietnē. Transponēšanas valsts tiesību aktos termiņš — 2027. gada 19. marts.
  • EFRAG — VSME/VS digitālā veidne un XBRL taksonomija, 2026. gada 4. novembra versija 2.0.0 (izstrādāta saskaņā ar brīvprātīgo standartu (VS), t. i., Deleģēto regulu (ES) 2026/1560, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2026. gada 21. septembrī; tā aizstāj 2026. gada 11. jūnija versiju 1.3.0, kuru EFRAG aicina vairs neizmantot) — EFRAG lapa.

Jautājums par termiņiem? Tiesību aktu virzību ar precīziem datumiem mēs izsekojam savā regulējuma jaunumu sadaļā.


Comments

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *